05.01.2026 Kārtības rullis 1. daļa
Viesi:
Arnis Kaktiņš,
sociologs, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors
Jurģis Liepnieks,
politisko procesu apskatnieks, rakstnieks
Gatis Krūmiņš,
Dr.hist., Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks
Filips Rajevskis,
politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras „Mediju tilts” līdzdibinātājs
Arnis Kaktiņš,
sociologs, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors
Jurģis Liepnieks,
politisko procesu apskatnieks, rakstnieks
Gatis Krūmiņš,
Dr.hist., Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks
Filips Rajevskis,
politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras „Mediju tilts” līdzdibinātājs
Iekļaut šo video citā lapā
Pilni raidījumi
Populārākie video
Vai esiet pārliecināts, ka vēlaties atrakstītīties no ?
Gudrie paziņojumi!
Saņemt paziņojumu par jaunu video raidījumam:
Ja ielūkojamies ekonomikas teorijas grāmatās ,tad Latvijas situācija tulkojumā tiek apzīmēta ar vārdiem - " zema līmeņa līdzsvara slazds" ! Tas nozīmē ,ka sistēma atkārto sevi ,izmaiņu riski tiek uztverti kā pārāk augsti , attiecība pret stagnācijas cenu . Politiķi secīgi izvēlas kontroli , nevis partnerību . Ainu raksturo un pastiprina ainava kura uzņēmēji attālinās un slēpjas ,jo visapkārt skan noskaņojums ,ka "uzņēmēji ir aizdomīgi" . Tiek prasīts mandāts vēl stingrākai kontrolei ! Ja salīdzina pasaules reģionos notiekošo , Latvijas situācija sāk līdzināties tam ko desmitgadēm novērojam Balkānu valstīs ,Dienviditālijā ,vairumā Latīņamerikas valstu . Klasisks nosauktā "slazda" variants. Mums ir vajadzīga šāda tipa eksistence ?
Diemžēl turpinām atkārtoties. Viesi izsakās nevis apspriežot analīzes materiālus ,bet gan savu iekšējo impulsu vadīti . Pavisam tuvu vēlēšanas un publiskajā telpā nav dzirdama konstruktīva saruna par mērķiem kādi jāsasniedz Latvijai , par paņēmieniem ar kādiem šie mērķi tiks sasniegti . Dzirdams pieaugošs fona troksnis ,kas uzrāda politiskās ,administratīvās un uzņēmējdarbības elišu turpat vai traģisku savstarpēju neuzticēšanos .l Situāciju pastiprina absolūtā reģionāla nevienlīdzība gan kopējo lielumu ,gan individuālās labklājības jomas . Atveriet stat tabulu IKR020. Rīgas reģions veido 65,84 % Pievienotās vērtības īpatsvara , Latgales 7,31% , Zemgales - 7,67% ! Skaitliski tie ir Rīgas 34401 eiro uz 1 cilvēku ,pret Latgales 11536 eiro uz 1 iedzīvotāju .